Autostereotips „latgalietis” latgaliešu folklorā

Angelika Juško - Štekele

Santrauka


Rakstā, izmantojot vēsturiskās imagoloģijas principus un komisma teoriju, atklāti atsevišķi latgalieša autostereotipa veidošanās mehānismi, par izpētes avotu izmantojot latgaliešu anekdotisko folkloru. Analizējot anekdošu personāžu sistēmu, konstatēts, ka latgalietim piemīt tendence uz aktīvu etnisku komunikāciju, iesaistoties ne tikai informācijas sūtītāja un saņēmēja, bet arī personāžā funkcijā. Latgalieša raksturs anekdotēs atklājas tās valodas līdzekļos (etnisko grupu (paš)apzīmējumos) un dažāda līmeņa komiskās situācijās, kas atklāj latgalieti kā gadsimtos veidojušos kultūras vērtību aizstāvi un grupas uzvedī-bas attaisnotāju. Komisko situāciju analīze atklāj, ka latgalietis priekšstatus par citu etnisko grupu neveido pēc bezkompromisu šķīruma „savs” – tātad labs, „svešs” – tātad slikts, bet gan izvērtē komunikācijā iesaistīto partneri pēc tā rīcības psiholoģiskajiem, sociālajiem un citiem parametriem.

Atslēgas vārdi: latgalietis, autostereotips, komisms, anekdote.

Visas tekstas:

PDF failas

Literatūra


Ēriksens T. H., 2010, Mazas vietas – lieli jautājumi. Ievads sociālantropoloģijā. – LU Akadēmiskais apgāds.

Juško A., 2002, Folkloristika Latgalē 19. gadsimta otrajā pusē. – Rēzekne: RA izdevniecība.

Kemps F., 1910, Latgalīši. – Rīga: D. Zeltiņš.

Kļavinska A. Latgalīši. Šuplinska I. (zin.red.) Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca, I. – Rēzekne: Rēzeknes augstskola. 365–367.lpp.

Latkovskis L., 1968, Latgaļu humors. Trūps, J. (red.). In: Latgaļu folklora. – München: Latgaļu izdevnīceiba. 6–16 lpp.

Lippman W., 1922, – New York: Public opinion.

Lōcs P., Širins L., Igauņs G. (sast.) Dzeivē kai anekdotē, anekdotē kai dzeivē. – Rēzekne: Rēzeknes tipografeja, b.g.

Robertson R., 2010, Glocalization: Time-Space and Homogeneity and Heterogeneity. Readings in Globalization: Key Concepts and Major Debates. – Oxford: Blackwell Publishing. s. 343–334.

Seiļs V., 1938, Latgalīšu tykumu un īražu īpatneibas. In: Zīdūnis. Nr.5., 131–135.lpp.

Smits E. D., 1997, Nacionālā identitāte. (b.v.) Izdevniecība AGB.

Tajfel H., 1982, Social Identity and Intergroup Relations. – New York: Cambridge University Press.

Trūps J. (red.), 1968, Latgaļu folklora. – München: Latgaļu izdevnīceiba.

Uļanovska S., 2011, Pūļu Inflantejis latvīši, i seviški Rēzeknis apriņka Viļānu pogosta: Etnografiskys tāluojums/ atb. red. A. Andronovs, L. Leikuma. – Reiga: LU.

Zeile P., 1992, Latgaliešu etnomentalitāte un kultūra. In: Literatūra un Māksla. 31.jūl., 7.aug.

Гюббенет И., 1991, Основы филологической интер-претации литературно-художественных текстов. – Москва: МГУ. 204 с.

Пропп В., 1999, Проблемы комизма и смеха. Риту-альный смех в фольклоре (по поводу сказки о Несмеяне). – Москва: Лабиринт.

Репина Л., 2012, «Национальный характер» и «образ другого». Диалог со временем. In: Альманах интеллектуальной истории.Вып. 39. 9–19 с.




eISSN 1822- 7805